Un veselas divas dienas man bija istabasbiedrs. Ļoti jauka būtne, klusa, mierīga, pārsvarā sevī noslēgta un ne pārāk sabiedriska, nu, patiesībā diezgan pat līdzīga man. Vienīgais, ka man kāju mazāk. Palūk.
Zini, es arī it kā nebūt neesmu cilvēks, kas sajūsminās par šādiem astoņkājiem, bet šis eksemplārs man pat jau iepatikās. :D Laikam tāpēc, ka pūkains, pret spalvainiem zvēriņiem parasti jūtas ir siltākas. :D Un jā, bija jauka. :) Tagad jau pie savas īstenās īpašnieces, ganeshas, jau pat laimīgi paēdusi. Es sevi tomēr nevarēju piedabūt vilkt dzīvus prusakus laukā no bundžiņas, lai iedotu tam zirneklim, vē.
Ah, man divas dienas bija laiks, ko viņu pētīt, un jā, patiesībā jau ļoti jauks tas radījums. :) It īpaši, kad uznāk tāds aktīvāks periods, kājiņas vien ņirb. :)
Bišku indīgs ir, kodiens apmēram tāds pats kā lapsenei, bet nu ar tām lapsenēm jau arī dažādiem cilvēkiem ir dažādas reakcijas. Un jauks arī dzīvē (viņam pat actiņas var redzēt :)), bet nu tā barošana. :/ Ja pret to zirnekli nekas, tad pret barību man ir ļoti stipra, negatīva reakcija.
Nē, if only it was that easy, heh. Jādod dzīvi tarakāni vai sienāži. :/ Pret sienāžiem man nekādu pretenziju nav, bet tos nopirkt nevar, man nācās ņemt vienu iepakojumu tarakānu. Fuipē.
...DZĪVI?! akmanudieniņ. nu ziniet, sienāžus vēl varētu saķert, bet... bet tādi smuki jauki zaļi, ka man neceltos roka atdot pusdienās..! traks kas traks. baiss šitāds kā mājdzīvnieks..! lai viņš savvaļā savus sienāžus pļavā vai tarakānus pagrabā ķer.. bet tarakāni laikam nedzīvo pagrabos... :/
Ak, es nemaz negribu zināt, kur viņi dzīvo. :/ Es to bundžiņu nemaz vaļā nevēru, lai jau īstenais īpašnieks ganesha ar barošanas procesiem nodarbojas pati.