Un veselas divas dienas man bija istabasbiedrs. Ļoti jauka būtne, klusa, mierīga, pārsvarā sevī noslēgta un ne pārāk sabiedriska, nu, patiesībā diezgan pat līdzīga man. Vienīgais, ka man kāju mazāk. Palūk.
Nē, if only it was that easy, heh. Jādod dzīvi tarakāni vai sienāži. :/ Pret sienāžiem man nekādu pretenziju nav, bet tos nopirkt nevar, man nācās ņemt vienu iepakojumu tarakānu. Fuipē.
...DZĪVI?! akmanudieniņ. nu ziniet, sienāžus vēl varētu saķert, bet... bet tādi smuki jauki zaļi, ka man neceltos roka atdot pusdienās..! traks kas traks. baiss šitāds kā mājdzīvnieks..! lai viņš savvaļā savus sienāžus pļavā vai tarakānus pagrabā ķer.. bet tarakāni laikam nedzīvo pagrabos... :/
Ak, es nemaz negribu zināt, kur viņi dzīvo. :/ Es to bundžiņu nemaz vaļā nevēru, lai jau īstenais īpašnieks ganesha ar barošanas procesiem nodarbojas pati.