Un veselas divas dienas man bija istabasbiedrs. Ļoti jauka būtne, klusa, mierīga, pārsvarā sevī noslēgta un ne pārāk sabiedriska, nu, patiesībā diezgan pat līdzīga man. Vienīgais, ka man kāju mazāk. Palūk.
Zini, es arī it kā nebūt neesmu cilvēks, kas sajūsminās par šādiem astoņkājiem, bet šis eksemplārs man pat jau iepatikās. :D Laikam tāpēc, ka pūkains, pret spalvainiem zvēriņiem parasti jūtas ir siltākas. :D Un jā, bija jauka. :) Tagad jau pie savas īstenās īpašnieces, ganeshas, jau pat laimīgi paēdusi. Es sevi tomēr nevarēju piedabūt vilkt dzīvus prusakus laukā no bundžiņas, lai iedotu tam zirneklim, vē.