Dzīvot[ies] ir foršāk ar lielu mērķi ne pārāk tālā nākotnē, patiešām.
+
malice in wonderland - February 5th, 2016
05 February 2016 @ 10:28 am
05 February 2016 @ 11:43 am
Mani vajā viens sirms mats.
Izdomāju te pagājšgad ataudzēt savu galvasrotu mātes dabas piešķirtajā tonī (ne jau, ka man kaut kas pēkšņi būtu pret krāsotiem, nebūt ne, bet man ir Plāni, kas daudz vienkāršāk būs realizējami uz dabīgiem, so), un tagad man visu laiku uz pakauša pusi rēgojas viens sirms mats. Vīrs saka, ka nekā tamlīdzīga tur neesot, bet man katru rītu, spogulī skatoties, tas sudrabaini baltais atspīdums tur rēgojas un nupat jau sāk diezgan pamatīgi kaitināt.
(No otras puses, ņemot vērā, ka pēc skata esmu vairāk tēta gēnu pūlā atsitusies, man par sirmiem matiem vēl ilgi varētu nebūt jāsatraucas; tētim sirmo tikai bārda, un no tā jau nu gan varu absolūti nebaidīties.)
Izdomāju te pagājšgad ataudzēt savu galvasrotu mātes dabas piešķirtajā tonī (ne jau, ka man kaut kas pēkšņi būtu pret krāsotiem, nebūt ne, bet man ir Plāni, kas daudz vienkāršāk būs realizējami uz dabīgiem, so), un tagad man visu laiku uz pakauša pusi rēgojas viens sirms mats. Vīrs saka, ka nekā tamlīdzīga tur neesot, bet man katru rītu, spogulī skatoties, tas sudrabaini baltais atspīdums tur rēgojas un nupat jau sāk diezgan pamatīgi kaitināt.
(No otras puses, ņemot vērā, ka pēc skata esmu vairāk tēta gēnu pūlā atsitusies, man par sirmiem matiem vēl ilgi varētu nebūt jāsatraucas; tētim sirmo tikai bārda, un no tā jau nu gan varu absolūti nebaidīties.)
05 February 2016 @ 03:22 pm
[Look to the sky where the sign will be shown, heaven and earth and the king on his throne]
Viss albums ir pure poetry.
Viss albums ir pure poetry.