Atkarīgs no tā, kāda tipa krēsls tas tev ir. Manējam tur, principā, tikai taisnās vīles vien bija, plus vēl pats ļoti vienkārši izjaucams, un ar auduma novilkšanu un izārdīšanu arī problēmu nebija.
Toties, ja tas ir kaut kas līdzīgs šitādam variantam, tur jau, domāju, vajadzētu tomēr kādu, kas zina, ko dara. (Man arī šitādas ādīgās mēbeles kaķis ir no visām pusēm apstrādājis, bet pati galīgi neņemos ķerties klāt, jo šaubos, ka pavilktu.)
Bet nu vispār doma ir tāda, ka krēslu izjauc pa pirmreizinātājiem, pārvelkamo materiālu noņem nost, izārda pa gabaliem, un tad pēc tiem piegriež un uzšuj jaunu virsu. It kā vienkārši, bet noņemšanās tomēr ir.

pēc idejas tāds kā bildē, bet drusciņ pateicīgāks variant. tomēr, protams, nāk prātā arī doma par to, ja tas ir tik sarežģīti, varbūt vieglāk un ekonomiskāk būs nopirkt jaunu krēslu. kuru vismaz kaut kad nākotnē, kad zoodārzs to būs noplēsis, varēs atkal pārvilkt :)

(bez "atkal"!) )

:D
Jā, vot, man tieši tāda pati pārliecība, šitās mēbeles lai mirst dabīgā nāvē (ar kaķa asistenci), un tad varēs kaut ko jaunu skatīties. Jo teorētiski jau izdarāms tas viss ir, jautājums tikai par to, vai grib sevi mocīt. (Un es negribu, jo man te ir divi lieli klubkrēsli un trīsvietīgs dīvāns, da nu nafig.) Un vairāk vai mazāk profesionāla pārvilkšana baigo naudu maksā, es jau esmu variantus apzvanījusi, tīri par darbu vien (bez auduma!) dīvāna pārvilkšana izmaksātu vismaz piecus simtus, tur taču par tādu naudu jaunu mēbeli var iepirkt, nav galu galā nekāds senču mantojums, ko glabāt.