Otrajai grāmatai tiku līdz trešajai nodaļai, bet tālāk vairs nevaru izturēt. Zinu, ka esmu no modernās un "stilīgās" literatūras visnotaļ atpalikusi, bet vai tad tiešām tagad visur kā galvenās tēmas ir mīlas trīsstūri, rombi un, diespas, taisnstūra paralēlskaldņi? Nu vienkārši mī un žē, cik var, nu.
Vot i atmetu lasīšanu malā un sāku tā vietā Bafiju no pašiem sākumiem skatīties. Jo tas taču ir pavisam citādi, vai ne. Ha.