Grāmatu izlasīju jau pēc filmas - un jāsaka pārsteidzošā kārtā grāmata no Battle Royale atšķiras. Tiešām 'ai, nu labi, arēna, bet savādāk un tas nav galvenais'.

Bet filma pati par sevi, jap tas ir Battle Royale mīnus vardarbība, mīnus sarežģīti morāli jautājumi (ieskaitot 'vai ir labi kino skatīties filmu kur bērniņi viens otru sit - jo Hunger Games nav bērniņi, tur ir visnotaļ patstāvīgi jaunieši. Un viņi viens otru īpaši nesit, ar viņiem vienkārši notiek negadījumi.) Pie tam bada spēlēs (filma) ievainojumi neasiņo un jebkuru brūci par nebijušu pāris stundās padara brīnumsmērīte.

Grāmatā vismaz nežēlīgās morāles dilemmas aizvieto revolūcijas un distopija un cīņa pret sistēmu un 'ups..kad es teicu ejam sist valdību, es nedomāju, ka visi klausīsies paņems nūjas un tiešām ies sist valdību (un mirs, jo ja valdībai sit ar nūjām, valdība pretī liek ložmetējus), ē, ar ko man tagad jāpārguļ lai tauta nomierinātos un vardarbība beigtos' - bet filmā tā daļa tiek visnotaļ izlaista. Filma pievēršas tikai vardarbīgajai bērniņu savstarpējai cīņai - mīnus vardarbība, mīnus bērniņi.