Kas man no tā Justified milzīgi patīk (papildus vēl mūzikai, akcentiem, galvenā varoņa ģīmim un, protams, vieglajai skatāmībai) ir tas, kā misters federālais māršals liek pēdas uz iekšu. Tā tizlā palodža gaita viņa izpildījumā ir tik charming, ka pilnīgi nav, kur piesieties.

Par lielformāta skatāmvielu runājot, The Grey Nīsona kungs izvilka uz pieklājības pusi pat par spīti datorizētajiem vilkiem, bet Sherlock Holmes: A Game of Shadows gan beigās bija stipri zemāk par gaidīto. Nu i neko.

Za to kā nākamo no mapītes gribu ņemt Coriolanus (jo Reifs Fainss! Džerārds Batlers! Šekspīrs, galu galā!), but then again varbūt labāk Machine Gun Preacher (Džerārds Batlers!), un vēl taču arī Defendor un The Art of Getting By jāpiebeidz.
Īsāk sakot - decisions, decisions.