Labi, nospļāvos par pašvaldībām, un ķēros pie Eiropas.
Man ir jauna kandidatūra - Osipova partija. Tajā ir tikai viens kandidāts (kuru mistiskā kārtā nemaz nesauc par Osipovu, kā es iedomājos, bet gan par Poļski. Tas raisa intrigu). Dzirdu par tādu pirmo reizi, bet izklausās pēc Dostojevska romāna un liek domāt par ūsainu vīru nodilušos vizītsvārkos, kas pa dienām ir mazs un pelēks ierēdnītis kādā ministrijā, bet pa naktīm kaldina grandiozus pasaules revolūcijas plānus. Apkārt rāpo blaktis, trīc svece, kaimiņos dzīvo trīs romantiskas, neprecētas jaunavas...
- Mīļā, vai tie gadījumā nav nacboli? - painteresējās Dārgais.
Vells, es laikam ļāvu vaļu fantāzijai.
Bet bija skaisti. Bija pat iedvesmojoši.