postsovjetu valstīs tā ir milzu problēma. Alkohola lietošanas paradumi un alkoholisma normalizēšana. Man šķiet, ka vēlīnajos 80' cilvēki jau bija tik ļoti padomju iekārtas nomocīti, ka ne vairs aizmirsās un iepriecinājās ar alko, bet jau vienkārši darīja pašnāvību - lēnu un sociāli pieņemamu. Tur paaudžu paaudzēm jānomainās, lai dabūtu tos iestatījumus no galvas ārā (un pārrakstītu dns alēles); saārstētos sociāli kā sabiedrība un individuāli kā personas ar kaut jelkādu agency par un pār savu dzīvi.
un kas tāda gadījumā ir ar, teiksim, Spāniju un Itāliju?
Man šķiet, ne jau alkohols ir problēma, bet dzeršanas kultūra.
Kā to var vispār nodalīt? Problēma ar alkoholu ir tā, ka to dzer, un tas rada problēmas.
Arī Spānijā ir nopietnas problēmas ar alkoholismu. Varbūt tas ir 60% no Latvijas līmeņa, bet arī tas ir milzīgs kaitējums.
es jau saku - padomju visaptverošā depresīvā nodzeršanās kultūra ir mūsu pamats, ko izdodas noārdīt pārāk lēni.
a, piedod, tad nepareizi sapratu. Tādā kontekstā, piekrītu.
Nu nezinu, manā atmiņā stāv, ka aliņu kultūra panesās līdz ar Gavrīlovu mārketinga flagmaņa jomā Aldarī, līdz tam šis nebija novērots tik plašos apmēros.
hallo, pivasiku cisternas un lavočkas, kur jau no rīta izkārtojusies rinda ar nocietušamies strādniekiem pirms darba. Un bufetes, krodziņi un alus pivnajas iekštelpās, kur pat pižiku nenovelkot pie stāvgaldiņa piedzerties, uzvilkt dūmu.
Darba vietās dzimenes ar polšiņiem, polšiņi māju dzimenēs, konjaciņi kukuļos, nastojačkas ankambaros, tāpat vien pasēdēšana ikdienā ieskrienot ciemos ar monastirskuju izbu u.t.t. Ikkatra kustība apslacīta ar kko grādīgu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}