09:29 pm - Rūdolfa mantojums, spoileris, Purvītis
Bijām uz "Rūdolfa mantojumu", pirmās 20 minūtes es nosēdēju, rokās pār krūtīm sakrustojusi, un lādēju pati sevi, ka esmu padirsusi savu un Dārgā vakaru latviskajam garam.
Nē, bet es nevaru atturēties no spoileriem, iedomājieties, sēž pilna zāle ar cilvēkiem, un pilnā nopietnībā skatās, kā Rēzijai aizliek padeni, kā viņa, protams, nokrīt, padenes licējs, tāds sirms ūsainis, saķer Rēziju aiz pupiem un rauj augšā, un viņa tādā ļoti sašutušas skolmeistarienes balsī saka (šito vien ir vērts redzēt!): "kas tad nu būs?", muahahah, un kādā no nākamajiem kadriem viņa atkal krīt (vai Streičcs ir pārlasījies Tvailaitu, kur galvenā varone ar sirga ar ievērojamām koordinācijas problēmām?), šoreiz jau dīķi, protams, tikai tāpēc, lai tiktu vilkta no tā ārā tik veikli, ka ar degunu iebakstās ūsainim taisni kājstarpē, un tas viss, protams, liecina par lielas un liktenīgas mīlas tuvošanos, vārdu sakot, pilnīgs Benijs Hils uz Purvīša ainavu fona, zeme, atveries.
Viss pārējais jau bija diezgan atklāts ārprāts un sviests latviešu gaumē, un kā tāds man ļoti patika, es atbrīvoju pozu un prātu un skaļi smējos lielāko daļu filmas.
a es it kā liku uz to filmu lielas cerības, droši vien nav jēgas ciesties līdz aprīlim, lai noskatītos kādā kino, vai tomēr nebūs pazudis vakars
haha, man patīk tava attieksme! tev būtu vajadzējis redzēt kā pirmizrādē visi pilnā nopietnībā aizgrābti plaudēja un balkonā pat kājās cēlās.
man vēl stāv priekšā rakstīšana par RM. būs interesanti, jo vismaz ar vienu kino-kolēģi mums viedokļi pilnīgā pretrunā. bet rēziju un skratiņu artūru es jau sen nespēju uztvert kā viņu atveidotos tēlus, tikai kā viņus pašus.
es biju pirmizrādē. Es cēlos kājās lai ātrāk tiktu uzpīpot!
Hehe. Nu neņem pie sirds. Es par tiem, kas izskatījās patiesi aizkustināti.
Man mamma bija un teica, ka ļoti jauka filma.
Bet to, par ko un kāda tā filma varētu būt varēja jau saprast arī tā. latviskais navisms. un man droši vien patiks.
es biju konkrēti vīlusies filmā. vairāk gan režisorā un viņa redzējumā.
Un tās nāves tēlainās ainiņas vispaŗ rāva jumtu. manā uztverē pilnīga stilu nesaderība. ā, un arī tās smilšu čupas bez sakarīga pamatojuma. galīgi garām. Jā, ok, šis tur karā bijis un tā, bet tad vismaz kaut kā to visu sakarīgāk kopā varēja savilkt ar tagadējā izpildījumā - sviests