visa diena viena milzīga pārslodze. vakarā beidzot tiku līdz jelgavai, kur bračkam draugs ar internātiem ciemos atnācis. rīt atkal skriešana un pēcpusdienā māmiņa mājās.
un šeku reku sanāca arī tā, ka piekāpa ciemiņi un beigās izvērtās pat teju vai kā tāda apcere par pēdējo pasēdēšanu uz mana balkona un tagojumu aizkrāsošanu. pilnīgi sajutos tajā brīdī kā ne tikai tā mehāniski un vienkārši dolāra zīmītes un sirsniņas uz apsituma dēlīšiem aizkrāsojot un simbolisku aliņu izdzerot par šeit labi pavadīto mēnesi, bet tā, ka tiešām kaut kas baigi noslēdzās. domāju, ka tikko sapratu ko viņš bija domājis ar to, ka šodien zīmīgs datums un blā blā blā tādā garā.
bija iestājusies izlēmība un pēc visa savilkšanas iestājās arī miers un pārliecība. kā atlikumus maigāk no sevis paslēpt tas jau atkal cits stāsts un citi pišļi.

// CINISKI IZSAKOTIES IR VIEGLĀK(!) BALSIJ(?) AIZSMĒRĒT ACIS.

/// LAICĪGA MISKASTES IZNEŠANA VISPĀR NEATMAKSĀJAS!

pizģets kā ēst gribas, bet vienīgais kas stāv ledusskapī ir suņa konservi un 2 nedēļas uz galda nostāvējuši gurķu salāti. DELIŠAZ!