Viss jau bija puslīdz normāli, ķip ir māja ko nevienam nevajag, ir dārzi, viss ir, tik darīt vajag. Ķip vieta ar potenciālu. Bet ta pēkšņi nez no kurienes viss tāda drāma. Jāpagaida biš līdz jāņiem, būs tēvs mājās, tad visu izrunās kas un kā, ķip tagad aizmukt tīri lieki. Izskatās jau ka kaza sausa un piena nebūs, tik negribas to tā pusceļā atstāt. Viss te tāds bērnudārzs, ka negribas rīkoties tik pat truli. Pagaidīšu, gabals nenokritīs. Var sanākt, ka pačīkstēšu gan :D