sexysoul ([info]sexysoul) rakstīja,
@ 2013-02-13 23:50:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
It starts again
Pēkšņi, kad sāku jau pierast pie domas, kad viss ir galā, lai gan sirds smeldz, n-tās reizes esmu pārbaudījusi Facebooka, vai mūsu attiecību statuss vēl ir saglabāts, ka vienmēr, n-tās reizes esmu pārbaudījusi, vai telefonā neparādās ieraksts par saņemtu jaunu ziņu - un tā visas dienas garumā, proetams, nekādu izmaiņu, te pēkšņi, kā zibens no skaidram debesīm, pavisam nevainīgas īsziņas, četras pēc kārtas - it kā nekas nebūtu noticis... Sauciet mani par vāju vai viegli ietekmējamu, bet es nespēju viņu pamest - šī doma vien mani beidz nost... Un izlasot kārtējo veikmsmīgi atrasto izteicienu, kas liek sirdij pukstēt straujāk: 
One day you will ask me, which is more important - my life or yours?
I will say mine and you will walk away not knowing that you are my life...
man acīs sariesās asaras...
Tik daudzas reizes esmu dzirdējusi, ka esmu Tava dzīve, bet kā tas būs pa īstam? Ko liktenis mums ir paredzējis? Vai pamest un aizmirst visu, lai gaidītu, kad piepildīsies astrologa teiktais? Klusībā uz to es ceru, bet es nespēju nedomāt par viņu... Nespēju pamest viņu un pateikt - nekā nebija, pats vainīgs, ir jau par vēlu...
Un tā tas atkal turpinās...




(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?