Sāpes.
Šodien ir ceturtā diena pēc astrologa apmeklējuma. Ar katru dienu manas domas kļūst skumjākas - nezinu, kā iemīlēt sevi, nezinu, ko mainīt sevī, ja pat cilvēks, kas mani nemaz tik labi nepazīst, saka, ka man esot zems pašvērtējums? Kā gan viņš to var zināt, kas gan no malas par to liecina? Man paliek baisi, domājot, ko gan par mani domā cilvēki man apkārt... Bet vēl briesmīgāk ir domāt par viņu...Īpaši zinot, ka labāk būtu ātrāk izbeigt attiecības ar viņu. Kā gan lai to izdaru, kad tieši tagad saprotu, cik ļoti viņu mīlu!!! Es negribu viņu zaudēt un negribu sāpināt! Redzot viņu un iedomājoties, ka varbūt pavisam drīz vairs viņu nekad neredzēšu, neredzēšu viņa skaistās tumšās acis un melnos matus, viņa tumsnējo ādu un koši baltos zobus, viņa rokas, nedzirdēšu viņu sakam, kamīl mani, ka viņš ir traks pēc manis... tas vis liek manai sirdij sažņaugties tik cieši, ka trūkst elpas... Šovakar, vēlreiz aplūkojot viņa sūtīto kartiņu ar sirdi un mīlestības apliecinājumiem es uz tās atradu īsu melna mata sprodziņu - tas ir viņa mats! Kā es gribētu ielaist pirkstus viņa melnajos biezajos matos un skūpstīt viņu pa īstam - ilgi un kaislīgi... Vai tiešām nekad?!

My Love
I am so lucky to have you around me, to love and to share my love with.

Each dream of mine begins and ends with loving thoughts of you...
And you are the most important part of everything I do.

You are on my mind and in my heart, each moment of the day, and no one else in the world could mke me feel this way - you and only your love men everything to me and always will.
Love you lots.

Kā gan lai ko tādu izmirst, labi zinot, ka šie vārdi nākuši no sirds?

Lai arī zinu, ka pēdejās dienās mēs sarunājamies maz un ikdienā vairs nav jūtama tā kaisle, kas bija sākumā, bet zinu, ka tas tiki netiek izeikt vārdos - tagad mēs skopojamies ar vārdiem, bet es neticu, ka jūtas ir gaisušas, tā noteikti nav. Kā lai atrisina šo sarežģīto situāciju? Zinu tikai vienu - es vinu mīlu un vienmēr mīlēšu, vienmēr!

Sleep tight my Love!
Yours