Vakar atkal mēģināja uzmākties lielais besis, paziņojot, ka es to pirmo nodaļu rakstu jau trešo reizi un atkal cenšos tēlu vadīt pa tām pašām sliedēm. Ap to laiku es biju no sevis izspiedusi ap 300 vārdiem. Un tad es padomāju: Pie velna, tiešām, kāpēc likt tēlam darīt to, ko viņš negrib? Un jā, tikko es pārstāju raustīt pavadu, tēls laimīgi aizgāja pa saviem ceļiem. Protams, par to šams gandrīz norāvās par ausi un nupat ir aizskrējis tieši tur kur vajag. Saki vēl, ka pātaga ir slikta lieta. :]
Rezultātā izdabūju no sevis 726 vārdus.

Labs i, jāiet veikt kārtējie mazgāšanas darbi.