secondplace ([info]secondplace) rakstīja,
@ 2006-05-16 22:36:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
the truth is es tieshaam vairs nespeeju uzraxtiit neko no taa, ko juutu. viss pateiktais/uzraxtiitais uzreiz izklausaas maaksliigs vai izdomaats. pat taas mazaas ikdienas mirklju sajuutinjas. es vienkaarshi sev kaut ko piefikseeju, tas arii viss. seklums un pavirshiiba, un nespeeja noformuleet? vai arii vienkaarshi vairs nav vajadziibas? tam visam, protams, nebuutu nekaadas noziimes, bet man negribas aizmirst.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]comtesse
2006-05-16 22:54 (saite)
nebaidies aizmirst, tad arī neaizmirsīsi un pierakstīšanai nebūs tādas jēgas.
un arī nepierakstot tu atcerēsies tieši tik un tieši tad, kad vajadzēs. nevajag baidīties aizmirst un vienkārši ticēt savām spējām.

:)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]secondplace
2006-05-18 20:12 (saite)
bet gribas, gribas... taadu mazo atminju, mirkliishu datu baazi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]comtesse
2006-05-19 00:53 (saite)
:)
tad esi pielaidīgāka pret sevi :)
kas uzrakstās, tas arī ir labs :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?