tik siiks, mazs un miiljsh tas viss, tik gruuti paarkaapt, jo bail, ka pazudiis, izpleenees, aizmirsiisies vai veel ljaunaak - palikshu pavisam bez, pavisam bez taas mazaas stabilitaates sajuutas, kas man tagad atkal ir, palikshu ar vilshanos, ar neizpratni, ar zaudeetu laiku. bailes un shaubas nogalina.
nee, es nesuudzos, man vienkaarshi ir neizleemiigums. un labi, ka uz naakamo dziesmu playlistee var tikt, nospiezhot vienu mazu, apalju podzinju uz tastatuuras. tik eerti, kad pat vairs nezinu, ko gribu klausiities.
un veel man ir mazliet dulla galva, kaada rodas, kad celjas chetros no riita, brauc ilgi mashiinaa, iisti nevarot aizmigt, jo kompaanijas peec ir iedzerta kafija, aatri, aatri atskrien uz darbu un tad... blank.