Tad, kad es normāli pamodīšos un spēšu domāt par kaut ko citu, nevis par to, ka šodien ir jāpaspēj aiziet uz četrām bibliotēkām, pamatīgi jāsakārto istaba, jāsakrāmē soma un kaut kādā mistiskā un man vēl nezināmā veidā jāsaved kārtībā tas, ko vēl tomēr var nosaukt par seju, es sākšu klausīties Čikāgas piecīšu Pazudušo dēlu (Sveika, Rīga, vai Tu mani rēēēdzi), Freddy Quinn Country Roads (Take me hooome) un Daughtry Home (I'm going home, back to the place where I belong). Tā ja, LV, dangerous hamster on the loose.