Izsniedziet man, lūdzu, dažus tādus eksemplārus, kas domā, ka mājas darbi ir pilnīgā haļava un ka sievietes, kas nestrādā, to vien dara kā skatās seriālus, kafijo un vispār are having an idle life. Nošautu es viņus, ar īsti nacistisku nežēlību sakrāmētu vilcienos un nosūtītu uz Zemi, kur jākopj māja. Jo es tikko pavadīju 3 stundas, beržot cepeškrāsni, kuru izmantojušas neskaitāmas studentu paaudzes. Lab, tas tiešām ir/bija ekstrēms visādu traipu, klekšu, nenotīrāmu, sen pielipušu nezinkā apvienojums, bet cmon, ja man kas tāds būtu veicams katru dienu, es drīz būtu kultūriskāka par Ārniju un niknāka par harpiju. Pats nejaukākais ir tas, ka, kaut arī es tiešām centos no sirds, tā cepeškrāsns taču vēl aizvien nav nosaucama par īsti tīru. Tur vēl vajadzētu atskrūvēt pāris skrūvītes, izņemt stiklu un tad varbūt kkas izdotos. Rokas un nagi ir baisāki par baisiem.
Mīļā, ko Tu šodien darīji? Ak, tāpat vien, piekārtoju māju. Mīļā, nāc šurp. Nē, galva sāp. Sievietes...
Aaaaaaaaa, ja es iedomājos, ka ir kāda būtne, kas sekmīgi apvieno veiksmīgu karjeru, ģimenes dzīvi, bērnus, vīru, seksu, moš vēl mācības kādā tālākizglītības iestādē, pankūkas svētdienu rītos, spodru māju, nez, dārzu, lasīšanu, hobijus, skaistus nagus, labu garastāvokli, tad es piesakos uz dzimuma maiņas operāciju. Vai arī dibinu fondu tādas būtnes pieminekļa uzsliešanai.
Nav jau tā, ka man nesanāk izberzt plīti, nē. Vienk tajā brīdī, kad es uz tupēju pie tā agregāta, kad nagus klāja mazgājamās pastas kārta, kad no nepārtrauktās liekšanās jau sāka reibt galva, kad ceļi dega kā 19. gadsimta skolasbērnam no sēdēšanas uz zirņiem, tad man mazliet uznāca niknums. :)
Iešu nu es uz lekcijām. Atpūsties.