Nu bet
Un tagad es esmu uzveidojusi istabaa milzu bardaku, kas sastaav no izmeetaataam dreebeem, netiiriem traukiem, tabakas, papiiriem, graamataam, nemazgaatiem matiem, zirnekljiem (viena), austinjaam, alus paliktnjiem, uudens pudeleem, tukshiem maisinjiem, salveteem, atveerta loga, cepumiem, shokolaades papiiriishiem un taadaam liidziigaam buushanaam. Devinjos kvadraatmetros shaads ansamblis ir apburoshs, lai neteiktu vairaak. Aa, jaa, dreebes meetaajas gan uz griidas, gan uz televizora. Tradicionaali tas jau kljuust. Jaa, taatad doma bija cita - kas tad nu? Es uz nakti vienmeer novaacu visu, bet shii jau nu ir otraa reize viena meenesha laikaa, kad man ljoti, ljoti nepiecieshama pamatiiga nekaartiiba. Es shobriid negribu te kaartiibu. Vai tas taapeec, ka pabaiss bardaks ir arii dveeseliitee? Nez. Es zinu, ka riit no riita es sev vienk riebshos, jo jau tagad es sev diezgan nopietni nepatiiku, bet ir gana daudz indiferences, kas ljauj speeciigaakas emocijas nobiidiit kaktinjaa. [Tikai diez kuraa kaktinjaa, ja visi ir aiznjemti, m? Vieniigaa brivaa platiiba ir gulta, no kuras novaakto kultuurslaani es vienk nometu vienaa no iepriekshmineetajiem kaktiem.] Riit sev teikshu kaa Gollums: "Ienīžam, ienīžam." Bet tagad es ieshu guleet. Atkaartoshos, bet tomeer - katram savas metodes, miilaa un karaa, taa tik tureet. :P <== To es sev, ne jau kaadam citam.