Epigrāfs aizliegtai grāmatai
Tu, lasītāj, kam labi klājas,
Kam naivs un lēnīgs saprāts dots,
Met prom šo dzeju neganto,
Kur kaisles skumji sarunājas.
Ja neesi tu skolā gājis,
Kur māca vecais viltnieks Jods,
Met prom! Tev nesaprast neko,
Vien teiksi, ka es izklaigājies.
Bet, ja bez padevīgas jūsmas
Tavs skats zin bezdibeņos iet,
Tad mani lasi, draugi būsim;
Tu, zinātkārā sirds, kas ciet
Un savu paradīzi meklē,
Nāc pažēlo! ... vai gāzies peklē!
/Bodlērs/