Propriety of manners, and consideration for others, are the two main characteristics of a gentleman*
Kamēr vīrs laukos un bērns guļ, es izklaidējos pa savam - ierakstu kaut ko šeit, [lai pārliecinātos, ka joprojām protu rakstīt un spiest taustiņus], un tīru izlietnei pārplūdes noteces cauruli, [because I can].
Mums virtuvē ir tāda parasta metāla izlietne, kam blakus ir aptuveni tāda paša lieluma metāla virsma, nu, tā rievotā, uz kā visu ko var salikt nožūt. Nu un tajā virsmā ir tāda vieta ar caurumiņiem, pa kuriem notek prom ūdens - gan no pašas virsmas, gan tad, ja pārplūst pati izlietne. Un tas caurums bija kļuvis baisin baiss un prom viss plūda lēni, un es izdomāju, ka es varu tur paliet kurmi, patīrīt un tā. "Un tā" izvērtās par visas caurules atvienošanu, iztīrīšanu, blīvītes, skrūvītes; tik līksmi es sen nebiju jutusies. [Es lielākoties šobrīd jūtos brīnišķīgi, bet tieši tā karlsonīgi līksmi sen nebija bijis.] Santehniķi varētu būt priecīgi ļaudis. Ja darbiņš ir viegli saprotams un nav briesmīgi pretīgs (abi nosacījumi šajā gadījumā izpildījās), tad santehniķiem, iespējams, bieži ir tāda jauka jušana, kad tāds mazs darbiņš sniedz lielu prieciņu un atrisina problēmu, sniedzot "jipī jei" sajūtu.
Tagad caurule ir atpakaļ vietā, vēl tikai pēdējo soda-etiķis-karsts ūdens kūri, un tad jau bērnelis būs modies un varēsim iet dekoratīvi staigāt ar ratiem.
*Benjamin Disraeli