Tātad par priecīgo. :]
Man ir jauns uzvārds un jauna pase - un tur iekšā ir visi tie tūdaliņu atribūti un pirmajā atvērumā pats Dieviņš pastaigājas, lai. Pasu nodaļa Alunāna ielā vēl aizvien strādā ļoti veicīgi un patīkami ātri, kā arī birokrātiskais aparāts nemaz tik gauži nemēģināja mums ieriebt. (Vai arī es vienkārši biju labi sagatavojusies un nebija, par ko riebt.)
Es saku, še, mēs tur apprecējāmies, te papīrs. Viņi: Kur, kur? Es saku, Maurīcijā. Viņi: Anita, pienāc, lūdzu, palīdzēt, te vieni Mauritānijā apprecējušies.
Man šajā nedēļas nogalē klauvē klāt trīsdesmit gadi un es braukšu uz spa viesnīcu ballēties un dzert šampanieti lieliem stopiem, tā ja.