Contemptus saeculi
Man jau tā pulksteņu apukaļgriešana vispār patīk. Sēdi tāds svētdienā, virpini kāju īkšķus un priecājies, johoho, varētu būt pulkstens četri, bet ir tikai trīs, es te tagad vēl tāds atpūtīšos, un pēc tam atkal, johoho, it kā jau pusnakts, bet patiesībā nav, uh, kā es izgulēšos. Un tagad sēžu darbā un čortojos, varētu būt jau seši, varētu iet mājās, a patiesībā tikai pieci, čakčakčak.