If you see a crocodile
Ai, mēs vispār apprecējāmies tāpēc, ka gribējām paskatīties uz bruņurupučiem. Nē, nu bija jau arī dažādi augsti romantiski ideāli un iemesli, tak tie rupuči ļoti uz mums runāja. Taisni tāpēc mēs braucām uz Maurīciju un tur bijām ar mieru darīt visu ko vai nedarīt neko, bet bruņurupuču un krokodilu parks jeb Vanille Réserve des Mascareignes pašos salas dienvidos bija vienīgais pavisam obligātais apskates objekts. Mums, redzies, bija tā spītīgā ideja, ka varēsim draudzēties ar lieliem, lieliem bruņurupučiem. Nu, tur pačamdīt ķepu. Iebarot kādu platānas sikamores kaut kādu lapu.
Tā arī notika - ļoti labu brīdi mēs klīdām starp kādiem septiņdesmit vai astoņdesmit lieliem (man gandrīz līdz viduklim) un maziem (nu, līdz puscelim tur) rupučiem, aiztikām ķepas un pozējām, skatījāmies, kā viņi cēli dipina pa izkaltušo lauku, lien ūdens bedrēs, grauž zāli, smiltis un zemi, paviesojāmies mazo rupuču bērnistabās, kur viņi maziņi - simtiem, simtiem!! - un visā visumā jutāmies izpildījuši savu programmu.
Taču bōnusā rupucībai tur bija aptuveni viss tas pats ar krokodiliem, ēē, bet bez aiztikšanas un čupošanās. Bet tāpat viņu tur bija daudz, daudz un lieli un mazi, un, jā, garšīgi. Jo mēs pēcāk aizgājām uz restorānu un ēdām krokodilu. Mazliet, protams, aizrunājāmies par morāles aspektu un draudzīgi vienojāmies, ka bruņurupučus mēs neēstu vis, bet krokodilus, ko tur tiešām audzē arī gaļai, noēdām gan. Es gan esmu ar mieru apšaubīt savas rīcības pareizību un change my wicked ways. [Sirdsapziņu nomierināju ar to, ka mēs kategoriski atteicām visiem piedāvājumiem braukt skatīt peldēt delfīnus vaļus. Lai viņi paši tur peldas.] Džungļos apkārt restorānam lidinājās mazputniņi, ar trīsdesmit centimetru ātrumu dienā auga bambusi, mums vēl bija jāiet skatīties mangustus, iguānas, Japānas zivtiņas un tauriņu māju, tā nu kopā ar savu apklusināto dubultmorāli es apēdu krokosteiku un papildus vēl nočiepu gabaliņu krokošašlika vīram no šķīvja.



Un te ir tūrists es [divas kājas, viena roka] un rupucis:


Kad atbraucām mājās, mēs parādījām Maurīcijas rupuču bildes savai mazajai, plaukstā turamajai rupucītei un teicām, ka viņa mums patīk labāk.