This is Sparta!
Šodien bija līdz uzvarošām beigām - neskatoties uz to, ka man līst ārā acis un spogulī pretī veras pūķis baisulis, pēdējā diena pirms atvaļinājuma ir pievārēta tā, ka sirdsapziņa nākamo divu nedēļu laikā nebrēks necik. Ja nu tikai tāpēc, ka mani atvaļinājumos parasti aizstāj trīs kolēģi. Bet es visu atstāju kārtībā, beat that, pūķi baisuli.
Pirms vilciena ietenterēju donatos, kur bija laimīgā stunda un apsaviesos ar sešiem gabaliem. Tagad vilcienā atpūtināšu acis, veroties uz Tālavas biezajiem siliem Pierīgas apbūvi, un braukšu pēc sava ieskurbušā dzīvesbiedra un, iespējams, maķenīt apskurbšu pati. Bet tikai tā, rekreacionālos nolūkos.