Es ar savu čomu
Vakar sataisīju tādu, nu tādu kopētājkaķu amerikan čainīz fūdu, ka biju milzīgā sajūsmā. Pirmo reizi pa daudzām nedēļām man sagribējās kaut ko padarīt virtuvē, tāpēc darīju arī, un par milzu gara lidojumu uzskatāma mana
čomene ar vistu.
Es gan, protams, aizstāju visu ar visu - un man ļoti vienalga, ka tā nedara - austeru mērci ar karoti terijaki, sesamī eļļu ar iecavnieka rapsi, izņēmu selerijas, pieliku sīpolu, un chow mein nūdeļu vietā man bija pilngraudu spageti [te spokoties nāk visu kopš aizlaikiem apgānīto čomeņu rēgi], un bija gardi, traki ļoti gardi.
Man gan
бог послал напарника mājās mīt radībiņa, kas manu chicken chow mein, manu better than any take-out sauc par makaroniem ar vistu, zeme atveras un aizveras, bet galnais jau, ka naparņiks mājā, veseļojas, vai ne.
Bet jūs zinājāt, ja, vai jūs zinājāt, ka ir cilvēki, kas saka nevis [čoms], bet [čuoms]? Cutie-pies.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: