Kad mēs bijām Spānijā, mūsu mīļākais draudziņš tur bija Horārio.

Pirmo reizi mēs viņu pamanījām veikalā tieši pretī viesnīcai - tur logā bija zīmīte, ka Horārio būs pieejams no plkst. 10-12 un pēcāk no 14-16. Tā kā tas bija šausmīgi dārgs vīriešu pletkreklu veikals, mēs vien padomājām, ka Horārio laikam tak ir īpašnieks, kas tur reizi pa reizītei pieskrien, pagrabina zelta pulksteņķēdi, savāc ietirgoto naudu un dodas tālāk darīt siestu.

Tad izrādījās, ka Horārio laikam taču ir kāds magnāts, jo viņš bija gandrīz visur - veikalos, restorānos, pilsētas mērijā, stacijās. Visur tur logos vai pie durvīm bija rakstīts, ka Horārio būs tikos un tikos. Izskatījās kaut kā šādi. Bet nu, bagāts vecis, gandrīz vai vesela sala viņam vienam ķetnās, tā ja, gan jau ka tāpēc arī tie darba laiki viņam tik īsi un saraustīti, visur vajag paspēt grabināt zeltu.

Tad mēs devāmies prom no Menorkas, nonācām Barselonā un, ko domā, Horārio taču bija priekšā arī tur! Viņš tur bija mazajos supermerkadiņos, smalkos desu veikalos un pat Las Ramblas tūristu ielas trādirīža būceņos. Sajutāmies gandrīz kā mājās. :]