Lūk!!! Taisni tāpēc es par rupuci nestāstu, jo ekskrementu tēma ir tik interesanta! Vai tad man nav jūtu?!
Bet, ja nopietni, tad staigā rupucis pa māju, bet viņai ir savs stūris, kur viņai ir ēdamlietas, guļamiekārta un paklājiņš. Tā kā tur viņa lielākoties dzīvo, tur arī dara lietas. Atmetot eifēmismus, jā, man reizi pa reizei nākas ko patiesi mazu un neievērojamu savākt. Ak, es neatmetu eifēmismus. Nu, nekas.
Viņai ļoti patīk peldēties bļodā, respektīvi, bradāties, bet to nedara es, bet dzīvesbiedrs, kurš savukārt nevāc eifēmismus, bet sauc mani. Vēl viņa reizēm uzskrien kājai, kad mēs uz dīvāna sēž un tad es nobīstos. Un reizēm viņa pazūd un mēs ar bruņurupuča meklēšanas lukturīti klīstam pa māju un mēģinām viņu atrast. Vasarās vedam uz laukiem un ļaujam skriet pa zāli, bet tad ir jāpieskata visu laiku, jo var pazust. Es uzskatu, ka uz bruņām jāuzlīmē rozā līmlapiņa tad, bet man neļauj, saka, nebūs jau kā pie nēģeriem vai ebrejiem te nekādas marķēšanas.
Gana? :) :D