A Legend about a Turtle
Bruņurupucis šogad ir ļoti ieinteresēts mūsu eglītē. Citus gadus egle stāvēja uz kaut kā augstāka, bet šogad tā ir krietni lielāka un tādēļ stāv uz grīdas. Tā nu pirmajā vakarā, kad mēs ap to egli ņēmāmies, rupucis izlīda no skapja stūra un vienkārši stāvēja un skatījās, kas tas notiek. Jānudien, vienkārši skatījās, un parasti viņa tā nedara - attention span un focus tomēr ir kaut kāds citāds, laikam par īsu. Tad kādā brīdī viņa apņēmīgi piekursēja pie egles un sāka ostīties. Man ne prātā nenāca, ka viņa varētu iedomāties egli ēst! Bet jā, pēc brīsniņa viņa sāka aizdomīgi čāpstināties, bet es metos viņai klāt, sagrābu rokās un kliedzu: "Čiepīt, neēd egli!! Tu taču neesi nekāds susuriņš, nē, bet trollītis Mumins, kas pirms ziemas miega piestumj pilnu māgu ar skujām!"*
No virtuves steigšus tika piegādāts jauns krājums ar salātlapām un citu zaļbarību un tagad mēs tā kā pieskatām, vai nenotiek visādas aizdomīgas izdarības zem egles. Izskatās gan, ka skujas tomēr neģeld, jo tagad rupucis zem egles tikai reizēm pasēž. Laikam jau patīk - iespējams, tas ir tāds dabiskais aizsegs, kur paslēpties.
_____________
* "Tā Muminu ģimene un visi tās draugi un paziņas apdomīgi un nopietni gatavojās garajai ziemai. Verandā trollīša māmiņa uzklāja galdu, bet tasītē ikvienam bija iebērtas tikai egļu skujas (ja ir nodomāts gulēt trīs mēnešus, tad ir ārkārtīgi svarīgi, lai vēders būtu pilns ar skujām)." T. Jānsone "Burvja cepure"