Es arī gribu spēlēties MASos un izveikt lajiskus pseidospriedumus pati par sevi. Es rakstu par ēdienu, alkoholu, vīriešiem, grāmatām un sevi, sevi, sevi. Tā jau it kā nav slikti [bet kurš te ir sekls, ko?], tomēr gribētos ko augstāku, vai.
Jāatzīst, ka es šī gada laikā esmu mainījusies - nemaz ar vairs negribas, lai lielveikalā ar mani notiek kas interesants.
Šorīt bija briesmīgi skaļš tramvajs. Lūk. Klimata kontrole. Lieldienās dīvaini ir tas, ka pulkstenis vēl nav divi, bet sarkanvīna pudele jau ir tukša. Tikai vakar atklājām aukstās zupas sezonu - bet ar kādu glanci! Andrew. Pētera dzīve. Pusdienlaikā gāju uz vienu no šitajiem pašiem iemīļotajiem lielveikaliem un pie sevis prātuļoju, kā tas nākas, ka visādiem cilvēkiem lielveikalā/-os notiek dažādas interesantas lietas, bet man gan nē. Biedra burkāsbāzēja gars ((c)mufs) reizumis piemeklē arī mani. Mini, mini mīkliņu, mazo bērniņ. Man ļoti patīk mans galvaskauss. Ziņo Mērija Popinsa.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: