Pusdienlaikā gāju uz vienu no šitajiem pašiem iemīļotajiem lielveikaliem un pie sevis prātuļoju, kā tas nākas, ka visādiem cilvēkiem lielveikalā/-os notiek dažādas interesantas lietas, bet man gan nē. Tur pie parka viņi, starp citu, šobrīd racina ielu un tur pavisam nopietni ož pēc gāzes. Nē, nē, ja šitādas ir tās atraktīvās lietiņas, piem., gāzsprādziena draudi pie lielveikala, tad nē, paldies, es atturos. Bet nu jā, kad es godīgi pie kases biju norēķinājusies par saviem pirkumiem, promejot es sāku pīkstēt. Pirmo reizi mūžā es lielveikalā sāku pīkstēt. Nu, ne jau es kā es, bet skeneris vai kā nu viņu sauc pīkstēja man par godu. Mulsi sāku lūkoties te uz kasieri, te uz tuvāko apkārtni un pamanīju, ka manā virzienā nāk apsargs. Es taču neko tur iekšā pa kluso nebāzu somiņā, vai ne? Un tur nebija taizemiešu neliešu, kas dumju jaunuvju bagāžā iekrāmē nelegālas vielas? Un mani nav apsēdis Vārdā Neminamais, kas liek man kaut gaiļus un veikt sīkas zādzības? Check, check un check. Apsargs, lai providence svētī Rimi hjūmanresōrsus, bija ļoti laipnīgs un mierīgs, bet, neskatoties uz to, man vairākas reizes bija jāklīst caur skeneri, ar somas un bez, un viņš turpināja pīkstēt. Ar somu. Bez nē, taču uz manas personas arī nebija daudz drānu un tās pašas ir tādas, hmm, acīmredzami neizmantojamas par šmugulēšanās aprīkojumu, respektīvi, pieguļošas. Nu, lūk, un tad, tad man lika doties kaut kur, no kurienes es visdrīzāk neatgriezīšos, kur mani ieslēgs un aizmirsīs uz daudzām dienām [bez ūdens!!] un nemaksās par to miljonus, bet kurp es tomēr devos, vienā rokā sažņaugusi maišeli ar pistācijām, bet otrā - terijaki mērci, un izskatoties pēc sancta simplicitas un nevainīga bažu bozuka vienā persuonā.
Turiene izrādījās esam šaurs kambarītis ar daudziem ekrāniem un silti dzeltenām sienām. Apsargs kaut ko čubinājās ar manu blociņu, kur varot būt uzlīme, divreiz pārjautāja, vai man kaut kur nav vairāki e-taloni kopā [es līksmi attraucu, ai, jā, ir gan, un izvilku no somas vientuļu e-talonu, uz ko viņš lietišķi atbildēja, ka nē, šis neder, vajagot vairākus kopā. ā.], vēlējās uzzināt, vai tur nav jaunas kosmētikas, tad aizgāja vēlreiz pārbaudīt somu, tad atzinās, ka vairs nekas nepīkstot un lika man mieru. Laikam tāpēc, ka, protams, somā valdīja baiss bardaks un nevaru iedomāties nevienu, kas akurāt gribētu to visu inspektēt. Nu, ne jau tik baiss, ka neko nevar atrast, jo es dažu sekunžu laikā atrodu gan atslēgas, gan Kindli, gan maku, gan košļenes, gan nolāpīto e-talonu, nē, tur vienkārši bija tāds parasts kultūrslānītis ar čekiem, salvetēm, lādētājiem, matu sukām un tā.
Lūk. Lielveikali ir piedzīvojums. Es tikai nesaprotu, vai tā bija zīme vai nē, un, ja tā bija zīme, vai tā nozīmē, ka somu vajag turēt apsargiem rādāmā agregātstāvoklī.