Andrew
Šodien pusdienlaikā gāju pirkt Endrjū. Mums vienam kolēģim šodien pēdējā darbadiena un dāvanā viņš kopā ar krūziņu ar mūsēju logo dabūs arī kaktusu. Viņam visi istabaugi saucas Endrjū, tā nu šis ar būs Endrjū - taisni tā es viņu arī nosaucu un iespraudu podā pašdarinātu jiftīgi rozā karodziņu, kur rakstīts Endrjū Lielais. Tagad viņš temporāri mīt skapī. Ne jau tāpēc, ka es viņu tur būtu iespundējusi par to, ka pa ceļam no puķu bodes viņš mani dūra [itin nopietni un sāpīgi, bīstos, vai man nav kāda kaktuskaite piemetusies], bet tāpēc, ka maskējas un gaida banketu.
Bet es vispār par ko - piektdienu pēcpusdienās jūs, draugi, pavisam nepiegādājat. Tie nabaga birojisti, kas gan lielajās, gan mazajās piektdienās uzcītīgi strādā [vai banketo] līdz plkst. astoņpadsmitiem, ļoti jūtas pamesti novārtā un abižoti, jo citi jau dara balto upju krākšanu vai kaut ko tamlīdzīgi aizraujošu.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: