Par zaļumiem
Man te darbā ir kolēģis, kam dikti patīk zaļā krāsa. Tad nu katru reizi, kad es uzvelku ko zaļu, viņš man saka, cik es lieliski izskatos. Šodien viņš pārspēja pats sevi, jāatzīst, sakot, ka 'spring suits you'.
Bet, ja par zaļumiem, tad loku mājās saaudzis tik daudz, ka vairs ne apēst, avokado vēl aizvien izliekas par beigtu, bet tomātiem kastītēs kļūst par šauru, bet man taču nav laika - vēlo vakara vilcienu atiešanas laikus es tagad zinu daudz labāk nekā jebkad, es pat izlaižu zumbu, bet tāpatās mājās manis neesot vispār, kas, protams, nav taisnība, bet tomātiem jau tas nepalīdz. Aizvakar, piemēram, tas ir, nākamajā dienā pēc tam, kad lūkojām ledu Lielupē, jā, nākamajā dienā es ierados mājās parastajā laikā ar tik sāpošu kaklu un smagu galvu, ka bija jāliekas gulēt turpat un tūlīt. Nogulēju līdz pusdesmitiem, kādu brīdi pačubinājos un aizgāju atkal gulēt. Nu un vakar es ierados tur, kur nu man bija sarunāts būt, bet izrādījās, ka man tur bija jābūt šodien, nevis vakar. Piektdien es strādāju līdz pusdesmitiem vakarā, bet pirms tam biju uz zumbu. Var jau būt, ka šitādiem cilvēkiem vienkārši nav jāaudzē tomāti.