Mums pie mājām piebraucamajā ieliņā bija milzu peļķe - dziļa, dziļa, metrus četrus garumā un šauras ieliņas platumā, mašīnas tur vairs nebrauca, jo varēja tur arī palikt. Piektdien vakarā un pat sestdien tā peļķe vēl tur bija, bet šorīt vairs nav. Nav un viss. Kur tā palika, ko? Savukārt Lielupē, kas no tās peļķes ir aptuveni puskilometra attālumā, suddenly esot cēlies ūdens līmenis un tas jau esot sasniedzis ielas malu. Secinājumus katrs izdara pats.
Vakarā ausim gumijzābakus un iesim lūkot upi. Ūdens noteikti ir visās tajās pļavās, kur es pavasarī lasu pienenes medum.