Super Size Me
Jelgavā nu ir atklāts pašiem savs Makdonalds. Ilgu laiku te nebija nevienas no lielajām burgerēstuvju ķēdēm un klīda leģendas par alkoholizētiem jauniešiem, kam nakts vidū nu tik briesmīgi sagribas Makdonalda paiku, ka jāņem taksis un jābrauc uz Rīgu ēst bigmaku. Padārgi gan sanāk, nevar noliegt, bet ko nedarīsi, kad brandavs prasa ēst.
Tad te ieradās Hesburgers, kas nobāzējās pašā pilsētas malā - blokmāju mikrorajonā. Tas netraucēja tiem pašiem alkoholizētājiem jauniešiem piektdienu un sestdienu naktīs strīpām vien no pilsētas centra kājot uz RAFu, lai apēstu to savu bigmaku. Hesburgers gan ir vien tāds ne pārāk gards wannabe Makdonalds, bet labāk tāds burgers nekā nekāds burgers, jo kaut kāds burgers reizi pa reizei tomēr ir itin forši.
Hesburgeram pie mums klājās tik labi, ka viņi izlēma atvērt šeit vēl vienu filiāli - nu jau pašā pilsētas centrā. Būvējās viņi tur jau kopš pagājušās vasaras, kad pēkšņi rudenī sākās neizprotama rosība pie netālā Statoila - tur kādu divu, trīs mēnešu laikā uzblieza Makdonaldu. In your face, Hesburger.
Kā jau teicu, burgerus ir jāēd pa retam, tomēr burgernīcai pilsētā ir jābūt. Pat Greifsvaldē ir pusotrs Makdonalds un iedzīvotāju tur ir plus mīnus tikpat, cik Jelgavā. Iebraucām šodien jaunajā iestādē, jo pilnīgi netīšām bija sagadījies iepriekšējā naktī patērēt vērā ņemamus daudzumus vīna, un man nekas tik ļoti nepalīdz izkļūt no Bakha ietekmes kā Makdonalda frī. Pa pilsētu braukāja reklāmas mašīnas, kas ik pa brīdim piestāja un dalīja garāmgājējiem kupuonus bezmaksas kartupeļiem, durvis apdarinātas ar zaļibaltu balonu virtenēm, iestāde pilna ar cienītājiem un viss notiek.
Man nudien šķiet labi, ka te atvērts Makdonalds. Kaut vai tāpēc, ka, lai cik nejaucīgs būtu fakts, ka daudziem studentiem mūsdienās vienlaicīgi jāstrādā un jāmācās, Makdonalds tās darba vietas nodrošina. Man arī patīk redzēt Jelgavā pasaules zīmolus - tas netraucē man nopirkt sīpoliņu ābolus no onkulīša, kas ar busiņu iebraucis vietējā tirdzniecības centra stāvvietā.