Lūk. No rīta aizmirsu vilcienā visas savas zumbas mantas. Zvanīju atrasto mantu jauneklim, bet tas sacīja, ka nekas tāds nav atrasts. Vakarā vēlreiz aiziešu turp, kur viņi sola atdot atrastās mantas, ja nu tomēr pa šo laiku būs atradies. Es nedomāju, ka kāds varētu patiesi iekārot manas kediņas un dvieli, un tukšu ūdens pudeli, tomēr iekārošana jau var notikties arī tikai no ārpuses, nezinot, ka guvums būs iepriekšminētās lietas + zilas čībiņas + sporta drānas. Un tad, un tad tas savācējs nospļausies un domās, ka labāk būtu bijis, ja būtu atrasts kaut vai maiss ar kartupeļiem, bet manu mantu jau neatdos stacijā.
Sliktā ziņa ir tā, ka šovakar tātad zumbas nebūs. Labā - jāgriež nost mati, ar šitām krēpēm vairs dzīves nav. Korelācijas starp labo un slikto ziņu nav nekādas.