Cālis
Es vispār esmu bezmērā lepna. Lab, bezmērā nē, bet mazu drusciņu gan. Par to, ka es pirms nokļūšanas Vācijā vispār neko jēdzīgu ēst taisīt nemācēju, un tad iemācījos, nē, par to nē, kas tur ko vairs lepoties. Bet par to, ka tagad es māku no vienas vistas [veselas] piecas dažādas ne nu ēdienreizes, bet gandrīz saveidot, tas ir forši. Es tātad nopirku vistu [cāli, man saka, tā nav vista, tas ir cālis] un pagatavoju: 1) trīs bļodiņas vistas galerta; 2) penne rigate makaronus ar vistu, šampinjoniem un papriku; 3) vistas salātus; 4) buljonu saldēšanai, no kā kaut kad taps kāda krēmzupa; 5) vistas mugura palika vēl kādai zupai. Tas piektais tāds neskaitās, ne? Bet forši tāpat.