"... abate bija pārliecināta, ka pat viņu klostera skaistā un brīnumainā svētbilde, kas dziedina kroplos, aklos, nolēmētos un uz nāvi slimos, tomēr ir bezspēcīga pret mēness atmodināto dzīvniecisko, sievišķo stihiju, kuras iespaidā pat visrāmākās mūķenes piepeši spēja izlamāt cita citu visneglītākajiem vārdiem vai pat krist otrai aubē muļķīgu sīkumu dēļ."
Kristina Sabaļauskaite Silva rerum

Tas par menstruācijām, iedomā tik. Bet man šonedēļ ir uznācis pavisam citāds trakums. Tagad, kad es varētu iet gulēt kaut vai deviņos vakarā, ja man tā patiktos, es katru nakti gulēt aizeju ap vieniem, kaut jāceļas ir sešos trīsdesmit. Es lasu, lasu un lasu, un esmu izlasījusi kādas četras vai piecas grāmatas, nezinu precīzi. Un rīt pat ir jāceļas sešos, lai izdomātu, kuras grāmatas, peldkostīmus un citus piederumus ņemt līdzi uz nedēļas nogali, piekārtotu māju un vispār. Nav jau tā, ka es citkārt nelasītu, tāpat vakaros vilcienā gulēt nevar un kaut kad cilvēkam taču ir jālasa, bet vislaik šitais miega bads un sestdien noteikti nogulēšu līdz vēlam. Un darbā miegonis nāk vislaik, kad nav daudzdarāmais. Bet, kā teica Nansens: "Vili! Viss būs labi!"