Pie iepriekšējās darbavietas man bija bibliotēka. Parasta mikrorajona bibliotēka, kas man bija lieliska iespēja dabūt grāmatas. Braukājot vilcienos, grāmatu nepieciešamība ir vēl jo lielāka, saproties. Tad nu es tur gāju vismaz reizi nedēļā vai divās, salasījos krietnu kaudzi ar visādām lubenēm un dažu nopietnāku grāmatu sirdsapziņas nomierināšanai, un jutos laimīga. Nomainot darbu, bibliotēkas cilvēcīgā attālumā no darba vairs nebija. Zinkā, lai cik ļoti man gribētos grāmatas, es pazīstu sevi un zinu, ka, aizejot uz, piemēram, JZB, es tās grāmatas tur ilgi nesaņemšos nodot un nāksies maksāt sodu. Tāpēc es izlēmu, ka varu taču iet uz svešvalodu bibliotēku Kongresu namā. Tur es varētu mēģināt izskriet cauri parkam pusdienpārtraukumā. Kamēr lēmu un domāju, svešvalodu bibliotēka paziņoja, ka vairs grāmatas uz mājām/vilcieniem neizsniedz un ka vispār pēc kāda laiciņa pārceļas uz citurieni. Vai ne. Ritīgi sabēdājos.
Es varu lasīt tikai Ievas mājas, virtuves un Vollesa stāstus, kuru man mājās ir pilna pakaļa, nē, bet plaukts. Bet es taču jūtu, ka pēc kāda laika man gribas tieši to dažādību un izvēles iespēju, un visus tos draņķīšus, ko es lasu un pārlasu vēlreiz. Jau ieiešana bibliotēkā vien man savulaik nozīmēja tādu īpašu laimi.
Tad nu es internetā sameklēju visas RCB filiāles, lai vēlreiz pārliecinātos, ka, sūda būšana, nav man tur bibliotēkas, nav un viss. Un tad, jā, ziniet, kas tad notika, izrādījās, ka Misiņa bibliotēkā ir pilns ar visādām man domātām grāmatām un ka tur var dabūt uz mājām, un tās pašas dienas pusdienlaikā kur es biju, a? Protams, ka bibliotēkā un samaksāju krietnu naudu, bet dabūju es grāmatas. Zumm, zumm, tur zinkā ir, tur ir tā, ka nedos jau neviens cilvēkam grāmatu alkstošam iespēju staigāt gar plauktiem, nē, kā pie īstiem akadēmiķiem te ir jāiesniedz pieprasījumiņš uz papīriņš, ka gribi tādu un šitādu grāmatu. Tad to pieprasījumiņš savāc un dodas meklēt grāmatu/-tas Mistiskajā Misiņa Bibliotēkas Krājumā [Capslock Sc]. Un tad pēc kāda laika [kas atkarīgs no pieprasījumiņoto grāmatu daudzuma un kas, man domāt, bija diezgan pailgs pusdienas pārtraukumam, bet pieņemams manis pieprasītajam maksimālajam atļautajam uz mājām/vilcieniem dodamo aitemu skaitam] grāmatas atnes un laimīte ir klāt.
Tagad es darbā brīvbrīžos bradāju pa online katalogu un sastādu sarakstu sarakstus, ko es tur nākamreiz un aiznākamreiz, un citreiz visu ko labu pieprasī[jo]šu.