Zin, kā, mēdz gadīties, ka iekāpj kaut kur liftā un tur palicis šausmīgi spēcīgs iepriekšējās [vai sazin kuras] lifta izmantotājas smaržu aromāts. Nu, ka sasmaržojas tik baisi, ka visur, kur iet, aromāts arī paliek. Un, ja vēl smaržas ir kkādas salkani saldās, tad man to liftu uzreiz gribas saspārdīt. Tad nu te tā nav, jo: 1) lifta te nav, jo reti kura māja ir augstāka par pieciem stāviem; 2) sieviešu smaržošanās ieradumi tomēr bik citādi ir. Ha. Bet zārks jau nevar palikt tukšā, ne? Tāpēc šo funkciju šeit un tagad pilda tumšākas ādas krāsas vīrieši, kas atstāj savu iecienīto aromātu, kurš, man domāt, viņiem krājumā ir litriem, jo citādi šitentik spēcīgu intensitāti nepanākt, manā kāpņu telpā. Paej tādam garām un galvīna reibst, actiņas žilbst, tikai nav zināms, vai tas iepriekšpieminētā aromāta dēļ vai tā dzelmīgi dziļā tumšo acu skatiena dēļ, kas refleksīvi aplūko ikvienu sievieti.
A bet pie paziņojumu dēļa ir izkārta lapele, kur visus interesentus aicina piedalīties diskusijā par to, vai islams manējmiestā ir drauds vai bagātinošs papildinājums šejienes sabiedrībai.