Vakar gāju gulēt ar tādu vieglu ziņkārību, kas nu būs. Pāris dienu laikā man ir izdevies gandrīz aizdedzināt māju, kad krāsniņā kaut kas sāka dūmot, tad degt ar liesmu [nē, tas nebija nekāds cepetis tur iekšā], tad es gandrīz sitos nost, braucot ar riteni, vēl man ir kaut kādas gandrīz alkohola izraisītas halucinācijas, nē, bet paranoja, kad vislaik liekas, ka kaut kas notiks, un tad pavisam ne gandrīz, bet ļoti noteikti televizors salija. Un pagarinātājs arī un mobilā lādētājs. Vēl bija tie kukaiņu uzbrukumi, Vācijā ira tā gripa, dators sprakšķ, zem izlietnes kaut kas mīklaini pil.. Nu, jā, tad vienkārši nav pārliecības, ka pamodīsies.

UPD: Pamosties pamodos, bet sapratu, ka nedēļas nogales zaudējumiem jāpieskaita arī Vējiem līdzi otrais sējums vācu vecajā drukā 1937. gada izdevums, kas samirka tajā pašā akcijā, bezcerīgs zaudējums pokerā un, iespējams, sūdīga karma, un sagrāve pret Krieviju.