Smarža, tekstūra, vēl kaut kas, nevajag jau īsti iemeslu, lai neēstu.

Manam sencim, piemēram, baigā delikatese skaitās nēģi želejā, kurus tad arī parasti sagādājā uz svētkiem (nedaudz, nebijām turīgi), man, savukārt, ar nēģiem ir tā, ka ieēst varu, bet baigā sajūsmā neesmu.

Citiem pieaugušajiem, teiksim, līdzīgi ir ar olīvām (neēd ne pa kam), kuras mani sīkie atkal ēd uz urrā.