zini vakarvakarā, tai putenī - labāk lai ir miglinieks, kā vispār nekādu gaismu - vairakas reizes skaļi nolamājos (nu bet tā trīstāvīgi) un pateicos visiem augšā, ka man ir Subārs (:D) un aiz muguras braucējs, kas ietur kārtīgu distanci, jo arī viņam knapi gāja viena mudaka dēļ, kas mums pa priekšu brauca (un ne tikai brauca - haotiķis kaut kāds, kas lēkāja no joslas uz joslu, nepamatoti bremzēja - brīžiem aiztraucās, tad degungalā uzradās gandrīz apstājies utt.)