Visi kļūst kaut kādi briesmīgi sensitīvi tiklīdz ir izpildījuši vairošanās programmu.
Vismaz, būtu kāds rakstījis par bērniem interesanti nevis kaut kādu pilnīgi garlaicīgu kakšu un pupošanās huiņu, kur nav nekādu pārsteigumu.
Kaut kad sen sen cibā bija viena mamma, kura rakstīja smieklīgus atgadījumus un dialogus ar savu meitu un tos bija tiešām forši lasīt.
Nu kuru gan interesē pieniņa atslaukšana, kaksīša krāsa vai tas, ka visa nakts tika pavadīta pupojoties. Nu būtu vismaz par to, ka bērns aizkakāja garām pamperam un nodirsa eko-šmeko kamieļvilnas tepiķi - jau tas būtu kudiš lasāmāk.
Man patīk lasīt ierakstus par jebko, ja vien tie ir interesanti. Pat par bērniem, lai cik neticami neliktos.