Brauciens pa "Kazdangas ielu" no Ziepniekkalna līdz Ziepniekkalna ielai atsauca atmiņā bērnību laukos, jo tur, tāpat kā laukos, smaržoja pielijusī smilts, ar lielām lāmām ik pēc gabaliņa, un apkārt augošās dažnedažādās zāles. Pēcāk, pirms pašas Ziepniekkalna ielas, nedaudz sabiedēja klaiņojošie suņi, kaut kā neomulīgi paliek, kad par tevi interesi sāk izrādīt divi palieli vilki. Beigās viss labi.
Apskatīju "dolgostroja" jeb Dienvidu tilta N. kārtas progresu - visnotaļ iespaidīgi!
Tālāk pedāļoju pa to pašu jauno savienojumu starp Ziepniekkalna un Bauskas ielām, riņķī zem Dienvidu tilta un atpakaļ gar Rīgas piena kombinātu pa Bauskas ielu Ziepniekkalna virzienā, pa ceļam iespējams nokaitinot kādus autovadītājus, jo Bauskas ielā, lietus gūliju dēļ, braukt gar pašu apmali ir neprāts.
Tagad gan esmu nedaudz piekusis.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: