23:44
Nuko, dūdas, vai mēs jau dzīvojam postmodernistiskā sabiedrībā vai arī vēl baudām to privilēģiju nezaudēt savu individualitāti un nepakļauties tādai kā masu psihozei? Īsti nevaru izdomāt, kā tad ir, jo ASV viņi it kā jau esot sasnieguši šo attīstības slieksni. Tik traki jau ar mums vēl nav, bet, cik tad īsti labi mums ir?
UPD: Šitais ir tāds neliels D-P tam visam. Lai skaidrāks skats.
Postmodernas sabiedrības iezīmes
Sociālais konstruktīvisms. Nozīme, morāle un patiesība reāli nepastāv - tās drīzāk ir konstruējusi sabiedrība.
Kultūras determinisms. Indivīdus pilnībā veido kultūras spēki - jo sevišķi valoda, kas nosaka, ko varam domāt, un tā iemāna mūs "valodas cietumā".
Atteikšanās no personīgās identitātes. Cilveki pastāv galvenokārt kā grupu locekļi. Pats amerikāniskais individuālisma fenomens ar tam raksturīgajām vidusšķiras neatkarības un introspekcijas vērtībām ir Amerikas kultūras kostrukcija, tomēr tā paliek tikai ilūzija. Identitāte, pirmkārt, ir kolektīva.
Atteikšanās no humānisma. Vērtības, kas uzsver cilvēku jauradi, autonomiju un prioritāti netiek atzītas. Universāla cilvēciskuma nav, jo katru kultūru veido sava realitāte. Tradicionālās humānistiskās vērtības ir izslēgšana, apspiešana un noziegumi pret dabisko vidi. Grupām ir jādod iespēja aizstāvēt savas vērtības un ieņemt vietu citu planētas sugu vidū.
Transcendentā noliegums. Absolūtu patiesību nav. Pat ja tādas būtu, mēs tām nespētu piekļūt, jo esam piesaistīti savai kultūrai un ieslodzīti valodā.
Varas vienkāršošana. Visas institūcijas, visas cilvēku attiecības, visas morālās vērtības un viss cilvēka radītais - no mākslas darbiem līdz reliģiskām ideoloģijām - ir primitīvas varaskāres izpausmes un maskas.
Atteikšanās no saprāta. Saprāts un dziņa objektivizēt patiesību ir kultūras varas iluzoras maskas. Autentiskums un piepildījums rodas, iekļaujoties lielākā grupā, atbrīvojot savas dabiskās dziņas, tādas kā neviltotas emocijas un seksualitāte, kultivējot subjektivitāti un attīstot pilnīgu atvērtību eksistencei, neuzspiežot dzīvei nekādu kārtību.
Pastāvošās iekārtas revolucionāra kritika. Modernā sabiedrība ar tai raksturīgo racionālismu, kārtību un vienotajiem uzskatiem par patiesību ir jāaizstāj ar jaunu pasaules kārtību. Zinātniskā izziņa atspoguļo novecojušu modernismu, kaut arī jaunās elektroniskās tehnoloģijas ir daudzsološas. Sabiedrības segmentācija grupās nodrošinās patiesu kultūras plurālismu. Vecā iekārta ir jāaizslauka prom, lai tās vietā stātos jauns, vēl skaidri nedefinēts sabiedriskās eksistences veids.
To visu, šķiet, teicis Deivids Horovics, domājams, ka filozofs:)
žēl, ka Tu gribi dzirdēt tikai dūdu viedokli :P
es kaut kā pēdējā laikā visus par dūdām saucu. slikts ieradums. es zinu:D
tavi posti uz WeEEnAZzz pusi velk. Nu kaadas galeejiibas? kaadi sliekshnji? Slieksnis likaas tad kad pirmo sporta zaales lieluma istabu piebaaza ar sheemaam un vadiem un radija pirmo skaitljojamo mashiinu. nejau tikai tehnika attiistaas, bet arii sabiedriiba. pat padomaat neliek tavs posts. nothing personal.
pagaidi, kad man būs laiks iemest to mazo lapiņu, kur kāds necilais filozofs par šo tēmu runās. redzi, man tomēr lika padomāt
mans ir būt domāt, ka mums vēl vis ir priekšā, bet tā priekša vairs nav aiz kalniem!
Nu tas par to cik mums tālu vēl līdz ASV līmenim!
tikko ierakstīju, ko par to visu saka kaut kās filozofs, šķiet:)
zinu tikai to ka ASV lielaakaa dalja ir pissed in their heads
Pamēģini paskatīties uz latviešiem no malas, rezultāti ir interesanti :)
es neteikshu, ka mums i baigi labi, bet slikti it kaa arii ne.. nu nez
es iemetu vienu filozofa teikto par šito visu, lai gan tas arī nav absolūti
Vai tad pie postindustriālisma individualitāte jāzaudē?
es vakarā iemetīšu viena filozofa ideju par postmodernismu. tagad jau man pašai šķiet, ka nava mums tāds, bet parādīšu, ko citi šajā sakarā domā. sviests vienīgi, ka tik daudz jāpārraksta:)
Atkārtošana - zināšanu māte! ;)
Vai ģenerē konspektu.
manuprāt, tas jau arī ir konspekts. bet es rītā. piemetīšu postam galā astīti;)
Malacis, paldies :)
Es kaut kad vēlāk iedziļināšos :)
un kas liedz nezaudēt savu individualitāti un nesekot bara instinktam? tas takš ir atkarīgs no katra paša...
vienīgi žēl, ka reizēm tie atšķirīgie cilvēki savu unikālumu nenovērtē...
es kaut kad, kad saņemšos, ielikšu te to raksta galiņu, kas man lika aizdomāties
saņemies! [bet aizdomāties jau liek jebkas... ja vien iedziļinās...]
Dzīvojam, tikai daži to vēl nesaprot, domājot par “kolektīvo motivāciju”.
Kam? Pastāvēs, kas mainīsies. Protams, banāli, bet kaut ko iegūstot, kaut kas arī jāzaudē. Kas indivīdā tik īpašs?
man bara instinkts asociējas ar tādu riktīgu aitu baru, kur token viena aiz sava stulbuma izskrien uz ceļa, i turpatās visas tiek nobrauktas. nezinu. jāaprod ar šo domu.
varbūt mani diezgan spēcīgi ietekmē renesanse, baroks vai vēsture vispār, kas principā sastāv no personībām