Ūūū... Skarbi. Bet, teikšu atklāti, no sirds, patīkami lasīt. Vismaz kāds nemētājas tukši ar vārdiem bet māk krelles no tiem sapīt.
Bet tā kā tas ir rakstīts personizēti, tad personiski man tas arī ir jāuztver. Tas nu būtu vienīgais mīnuss, lūdzu, vaino mani.

Lūk plānā maska, ko tu piemini.. Tā jau ir uzlikta. Tā ir ikdienā. Šeit esmu es bez maskas. Ja man ienāk prātā kādu nogāzt uz grīdas un izvarot, es to dzīvē nesaku, bet varu pateikt šeit. Lūk, kur ir tā maska, un kur to var noņemt.
Es griubētu iebilst, ka manī gulētu kāds milzīgs plātīgums. Pēc dabas esmu mierīgs un prātīgs, bet tad, kad kāds man uzbrūk ar savu stulbumu, es palieku nedaudz lielāks, kā esmu. Tā ir pieņemta prakse zvēriem - lauvu krēpes, pāva aste uc. Un manā lielumā arī parādas nicinājums, sarkasms un ironija (Trīs, man sirdij tuvi vārdi).
Primitīvisma dzeloņdrātis... Kur tad ir tā evolūcija, kur ir pasaules ziedi, ja es guļu primitīvisma iežogojumā? Es neesmu redzējis neko, kā dēļ man būtu vērts mainīties. JA es to kristālu arī atradīšu, es mainīšos, es neesmu bronzas statuja.
Un es atgriezīšos ar karoti. Un es arī to karoti lietošu. Un uzspļaut man, ja kādam tas šausmīgi nepatīk un kāds ir līdz sirds dziļumiem aizvainots.

Es esmu Pierro. Pierrot the clown. Un tāda ir mana daba. Es esmu āksts, galma āksts, bet neesmu muļķis. Es zinu, ka šeit tu varēsi gariem nagiem aizķerties un plēst "Tu esi muļķis, un raksti to uz pieres!". Bet es pie tā palieku. Es varbūt nereti esmu muļķīgs, bet ne muļķis. Nē, es neesmu gudrs. Ja es būtu gudrs, es izlasītu tavu teikto, to sagremotu, un neatbildētu. Bet es tomēr savā ziņā attaisnojos un dodu atbildi, runāju pretī, tā teikt. Es esmu muļķīgs, jo to daru.
Muļķis ir tas, kas uz jebkuru argumentu atbild ar "ej dirst."
Lūk, tas ir prasts muļķis, neaptēsts, savu elpu neieguvis asinsvadu un tauku masīvs.

Tiku līdz beigām. Tas nepadara mani par malaci. Tas padara mani par vienkārši cilvēku. Es būtu muļķis, ja to neizlasītu līdz beigām.
Mans žurnāls slikti ietekmē? Paldies... Atklāti sakot, jūtos nedaudz pat glaimots... Tas ir skaisti, ka es kādu varu ietekmēt, un ironija... Ironija... Tas ir kaut kas neaprakstāms, vai ne? Vai ne, meitene, kurai vārds ir "blondīnīte"?