ANTIpatnisms.
Tu. Es. Mēs. Cilvēce. Patnis.
Viss nav tik vienkārši. Tu ēd, guli, mīlējies. Bet kur tad paliek maigums? Paņem rokā savas domas, aplūko tās, neiepļaukā savus draugus, sev blakus paļāvīgi stāvošos.
Vai tavas domas ir ietvertas kaut sīksīkā tavas maskas klājumā? Vai arī tās tik dziļi pabēgušas, tava plātīguma bēgdamas, ka tu pats vairs nevari tās satvert? Kurš gan cits, ja ne Tu. Vel jau Š lesers, bet nedomāju, ka viņam rūp.
Pacel savu apziņu, vai piecelies un sper soli pāri sava primitīvisma dzeloņdrātīm. Grūti? Stereotipu asmeņi skrāpē, normas lec pie rīkles? Tikai uzmanīgi, visam tik dziļi nav nozīmes, ka tu vari neviļus aizmirst savu mērķi. Gluži kā ejot uz virtuvi pēc dakšiņas, tev nākas atgriezties un atcerēties pēc kā gāji. Vienkārši drošības pasākumi, jo nevienam jau nepatiktu, jau tu atgrieztos ar karoti.
Uzraksti sev uz pieres „muļķis”. Veselīga paškritika varbūt līdzēs. Vienīgi nu visu laiku būs jāuzturas spoguļa tuvumā, un tas baros tavu ego. Bet vari pieliekties un ieskatīties arī peļķes mirgmē. Tā tev sniegs tādu pašu informāciju.

Malacis,ja tiki līdz beigām.
šo es uzrakstīju mazliet palasot Tavu žurnālu.tas slikti ietekmē, jo izvilina ironiju